Kad manās rokās nonāca biļetes uz Metallica, biju nodomājis, ka nebūtu jau labi aizbraukt tikai uz koncertu, tāpēc ieplānoju, ka varētu atvaļinājumam paņemt arī pirmdienu un trešdienu.
Protams, nebija vēlmes kaut ko plānot un tas tika atstāts uz pēdējo brīdi. Bija daudz un dažādu ideju, bet beigu beigās pirmdienas rītā kopā ar kjeerpis bijām Rīgas autoostā, kur pēc neliela satraukuma par biļešu pieejamību, iesēdāmies autobusā.

Pa ceļam izrādījās, ka notiek plaši ceļu remonti, kā rezultātā Tallinā bijām tikai pēc diviem, nedaudz apjukuši kur iet un ko darīt tālāk. Lieki teikt, ka, baidoties no lietus, bijām paņēmuši arī ādas jakas, kas vēlāk izrādījās, bija ne visai prātīgs solis. Tallinas remontdarbus pat nevar salīdzināt ar Rīgas- pāris ielas aizvērtas, tramvaja sliedes tiek liktas pa jaunu- īsāk sakot viss notiek. Atraduši nelielu ieliņu centra virzienā, redzam uzrakstu Hostel un ejam iekšā- izrādās ka uz pirmdienu ir pieejams viens numuriņš ar visām brokastīm pa 600 EEK. Apsvēruši visus par un pret, ņemam nost, liekam nost somas un dodamies ielās.
Tallinas vecpilsēta pārsteidz tūristu daudzumu un cenām. Parasts otrais maksā vismaz 100 EEK, laikam somu tūristu daudzums ļauj turēt šādas cenas. Nomeklējušies līdz nelabumam un vēderam, kas jau pielipis pie muguras, ievelkamies Makdonaldā, kur nedaudz iestiprināmies ar kotlešmaizēm. Lēnām apdomājuši visus par un pret izšķiramies iet uz Old Hansa krodziņu, kas iekārtots viduslaiku stilā un kur esot gards aliņš. Alus tur tiešām ir interesants- uz zālītēm, un ir makten labs, tikai viltīgs. Cenas gan nav īpaši saldas- par trim aliem un divām puszupām (ar garšīgu pašceptu maizi un it kā sviestu) samaksājām 300 EEK, bet bija tā vērts.
Nedaudz iekoduši un iedzēruši, gājām pastaigāties jau pa vakara ieskauto Tallinu. Laiks silts, pensionāri aizgājuši pa mājām, daudz visādu matainu cilvēku, skaista vakara saule pār jūru un Tallinu. Īsti jau negribējās iet uz numuriņu, bet kad iegājām, tad kā no kātiem nogāza kā gribējās gulēt.
Nākamais rīts iesākās ar remonta mašīnu troksni un karstumu, kas nāca no loga. Pēc grūtas piecelšanās no gultas un brokastīm, tika nolemts apciemot parku. Parks smuks- viss zaļš, zāle nepļauta, lieli ozoli un akmeņi- izskatās gandrīz kā laukos. Tā blandoties nokļuvām pie Dziesmu svētku estrādes, kur jau sāka pulcēties tauta. Apstaigājuši apkārt estrādei, nokļuvām pie jūras. Tur jau bija savākusies tauta, citi sēdēja un dzēra alu, citi staigāja gar jūras malu. Tieši pie pašas Tallinas laikam nevar īsti peldēties, jo neviens nepeldējās un nebija arī miskastes vai būdiņas pārģērbšanai. No jūras malas pavērās smuks skats uz Tallinas ostu, kur laiku pa laikam pienāca kāds prāmis saceldams viļņus, kas dažus labus saslapināja. :) Mazdrusciņ padomājuši, izdomājām, ka vajag nopeldēties, ko arī paveicām, tiesa gan dziļš tur nebija- labi ja līdz jostasvietai. Pēc peldes un saules vannām par sevi sāka atgādināt vēders, un sākās spēle "Atrodi veikalu Tallinā", kas pēc pusstundas izdevās. Tieši tajā laikā arī pienāca latviešu buss, kas vēl pie tam nevarēja pateikt kur atrodas. Pēc intensīvas skriešanas un domāšanas kur viņi varētu atrasties satikām viņus. Dabūjām vietas atpakaļceļā un tika izteikts priekšlikums doties pēc alus, kas tika pieņemts. Izrādās, ka pēc alus jāiet vairākus kilometrus līdz tuvākajam mikrorajonam. Tā ejot turp, atpakaļ un dzerot alu, tika izlemts, ka iesildītāji jau beiguši spēlēt un gājām iekšā. Tika iepirkts alus un arī hēlija baloni, kuri tika izmantoti smalko balsu atveidošanai. Pēkšņi pamanīju, ka galvenais notikums sācies un lauzos uz priekšu līdz pat skaņotājbūdiņai, no kuras kaut ko varēja redzēt.
Par spīti manām bažām, Metallica nospēlēja vienkārši lieliski, tāda atdeve nebija gaidīta, un dziesmu sarakstu labāku nevarēja vēlēties- tikai vecie gabali. Publika gan bija tāda pakūtra, izskatījās, ka lielākā daļa uz šādiem koncertiem neiet. Tika pieminēts arī Cliff Burton, jo šogad paiet 20 gadi kopš viņa nāves. Diemžēl koncerts bija īsāks nekā cerēju un grupa iznāca tikai vienu reizi, nospēlējot "So what", ko es ļoti cerēju izdzirdēt iepriekšējā reizē.
Pēc tam jau viss kā parasti- pulcēšanās pie autobusa, atpalicēju gaidīšana, atplīšana autobusā, milzīga rinda pie robežas, līkums caur Limbažiem, lai nebrauktu caur remontiem, skaists saulains rīts, aizbraukšana uz mājām un atplīšana gultā. Nākamajā dienā nogurums, sarkani pleci.
Kopumā bija ļoti labs ceļojums- gan izstaigājos pa Tallinu, gan atklāju sezonu un pasauļojos arī. Šodien uz darbu aizgāju ar domu, ka nespēju saprast kas ir kas, un ka mani nekas neinteresē, bet laikam jau jāsāk virpot.